nu tač piekritīsi - tās ganības kur ilgi sabūts ir mīļas un vienmēr gribas atgriezties, viss kas ēdams ir noēsts un visi citi lopi sen jau ganās tur kur zāle tik lekna kā olimpa kalna pakājē, bet es sentimenta vadīts sēžu nograuzta krūma strīpainajā ēnā.
bet tā vairs nebūs. nē, nu nebūs tā ka es cibu pēkšņi pametīšu. nē. es vienkārši mācīšos pierast pie jaunām ganībām.
cibā jau vēl ventilātors panesies, tāka kaut kāds kreatīvs būs lasāms un pats vēl kaut ko uzrakstīšu.
interesanti kā te, blogrī ar komūnām? ir? nau?
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru